Ierīkojot septiķi, kura uzdevums ir savākt kanalizācijas ūdeņus, ļaut tiem nostāties un sākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu, jānodrošina, lai notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu: filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām vai niedru laukiem.
Ierīkotajā urbumā iegūstamais ūdens ir ar tādu ķīmisko sastāvu, kāds vēsturiski izveidojies konkrētajā vietā un iežu horizontā. Urbšanas procedure ūdens ķīmisko sastāvu neietekmē. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības, monitoringa un kontroles kārtība” nosacījumiem tiek veiktas ūdens ķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes. Kopumā Latvija ir bagāta ar labas kvalitātes dzeramo pazemes ūdeni. Uz vispārējā fona raksturīgs ir paaugstinātais dzelzs saturs ūdenī, kura koncentrācija visbiežāk ir 0,four-one,five mg/l robežās, taču mēdz būt arī lielāka. Pieļaujamā maksimālā koncentrācija noteikta 0,two mg/l. Pati par sevi paaugstināta divvērtīgo un trīsvērtīgo dzelzs katjonu klātbūtne ūdenī nav cilvēka organismam kaitīga, taču, saskaroties ar atmosfēras skābekli, notiek dzelzs oksidācija, ūdens iekrāsojas brūngans, kā arī veidojas izgulsnējumi uz santehnisko iekārtu virsmām. Otra izplatītākā problēma ir paaugstināta ūdens cietība.
Ūdens, kas ir visas dzīvības pamatelements, dabā atrodas nemitīgā kustībā. No zemes virsmas un okeāniem, pat no Antarktīdas ledājiem tas iztvaiko, uzkrājas atmosfērā un mākoņu veidā, vēju nests, nokļūst tālu Promenade no savas pirmvietas, lai kā lietus vai sniegs dotu valgmi kādam izslāpušam dabas nostūrim pavisam citā kontinentā. Daļu atmosfēras nokrišņu asimilē augu valsts, daļa ar virsmas noteci nokļūst upēs un ezeros, daļa atkal iztvaiko, guess daļa ūdens iefiltrējas augsnē un nonāk gruntsūdeņos. Latvijā gada vidējo nokrišņu summa parasti ir 650-750 mm robežās, aptuveni trešdaļa no tās nokļūst gruntsūdeņos.
Ūdens nesošie smilšu slāņi pamatā veidojušies pie jūras, senās upju grīvās, vecās upju gultnēs, atsevišķās vietās esošu upju krastos, pie lielākiem ezeriem. Tas, cik tālu no krasta ir šādi slāņi, atkarīgs no konkrētās vietas. Diemžēl tikai aptuveni desmit procentos Latvijas teritorijas iespējams ierīkot spici.
Ierīkošanas izmaksu ziņā lētākais ūdens iegūšanas veids ir spice. Viena metra ierīkošana izmaksās aptuveni twenty eiro. Dziļurbuma metrs izmaksā līdz fifty eiro, wager viens metrs grodu akā maksās aptuveni 150 eiro, rēķinot gan darbu, gan materiālus.
Kokteilis Sāksies “baltā svītra”: 4 zodiaka zīmes šopavasar iegūs retu iespēju mainīt savu likteni
Lai uzzinātu par spices ierīkošanu Rīgā un Rīgasoline rajonā, jūs variet sazināties ar mums, wager ja atrodaties tālāk no Rīgasoline rajona un jums ir mālaina/akmeņaina zeme, iesakām konsultēties ar aku racējiem vai dziļurbējiem (telefona numurus atradīsiet sadaļā “Kontakti”).
Analītiķi brīdina, ka Krievija apsver iespēju uzbrukt NATO austrumu flanga valstīm, un nosauc pazīmes, kas par to liecina
Urbuma apvalks: Šādos urbumos tiek izmantoti vairāki apvalkkolonnas slāņi, kas palielina urbuma izmaksas, guess nodrošina ilgstošu un efektīvu darbību.
Spicē, lai cik dziļa arī tā būtu, ūdens ieņem gruntsūdens līmeni. Ja gruntsūdens līmenis ir dziļāk par šiem deviņiem metriem, nekas cits neatliek kā virs spices ierakt attiecīgu skaitu grodu un sūkni novietot to apakšā. Tas, cik augstu sūknis spēj uzspiest ūdeni, tieši atkarīgs no ierīces jaudas.
Kokteilis Agresīvās diplomātijas konsultants un skaļās dziļurbums ierašanās speciāliste: mākslīgais intelekts raksta sludinājumus Latvijas slavenību vietā
Smiltīm jābūt bez māla piejaukuma. Tiklīdz tās ir sajauktas ar māla daļiņām, ar spici ūdeni iegūt nevar. Tas arī apgrūtinoši vai neiespējami, ja starp ūdens nesošo smilšu slāni un virszemi ir biezāki un cietāki ieži: akmeņi, dolomīts, biezs māla slānis. Te nevarēs iztikt bez urbšanas tehnikas.
Ja urbums ir dziļāks par 20 metriem vai arī ūdens patēriņš ir lielāks par 10m3/dnn, pirms urbuma izbūves ir jāsaņem Valsts vides dienesta Zemes dzīļu izmantošanas licence.
Šāda situācija, piemēram, ir Berģos, kur gruntsūdens līmenis mēdz būt dziļāk par deviņiem metriem. Sūknis šādā situācijā ziemā neaizsals, jo to sildīs pati grunts, elektromotora radītais siltums un no zemes izsūknētais ūdens, kura temperatūra ir aptuveni 4 grādi.